liegā lokā smaids iegūlies manā sejā
klaiņoju darba laikā. sniega laikā. neko neredzu. gan sniega dēļ, kas šodien mīl manas acis. un tajās sniegpārsliņas uztaisījušas lidlauku. neko neredzu sapņu dēļ, kuros iegrimusi klaiņoju.

pavasaris. kabriolets. sarkana zīda šalle man ap galvu un kaklu slaidos lokos apvīta. lielas melnas saulesbrilles. uz aizmugurējā sēdekļa peldkostīms. smilgas. pūces izbāzenis. maisiņš ar jūras akmentiņiem(gan ēdamajiem, gan īstajiem). man blakus akvārijs ar jūras giemežiem un sarkanimelnām zivtiņām. tā lai piestāv pie lakata un brillēm. gaiss smaržo pēc cīruļu dziesmām. zeme elpo. tikko uzarta. basām kājām iebrienu laukā un izjūtu tikko artās zemes aukstumu un saules sakarsēto zemes virskārtu. te es iestādu laimes naudiņu kā Buratīno Muļķu zemē. un atkal vējš matos līdz ieraugu koku. paņemu rokās savu akvāriju un uzlienu uz resna zara. balansējot mēģinu noiet līdz šaurākajai vietai. starp zariem ievietoju akvāriju, ar šalli to piesienu virpuļu virpuļos un pati atguļos un ļaujos sauleszaķīšu lēkāšanai pa pleciem un vaigiem...

/te kāds puisis man sāk uz ielas dziedāt kaut ko ka es radīta laimei. skaista atgriešanās ziemā...