milzu kokla kublā ar basam kājām, svarkus augstu uzspraudusi, ka plikie stilbi zib, mīcu ābolus vīnam. saldumu ņemu no tavām lūpām. maigumu ņemu no tavām rokām. sārtumam savas kaislīgās asinis leju. ne daudz, bet pāris piles, jo karstas tās. stiepju roku pa labi - tur negaisa mākoņa mala piparu asumā. stiepju roku pa kreisi - tur pērkons mandeļu rūgtumā. kājas tik kustās deju ritmā. viesulis no jūras atdzen māsas - nāras matu šķipsnas. velnišķīga dzira ap manām kājām... drīz kauss jau pie tavām lūpām... noburts... uz mūžiem...