eenas
man patiik skatities uz savu eenu ejot. taa mainaas, dubultojaas 4kaarshojaas atkariibaa kur atrodaas gaismas kjermenis. es kaapju uz citu cilveeku eenaam. censhos taas peec iespeejas apiet, bet cilveeki nesaprotoshi uz mani skataas. mashiinas nezheeliigi taas sabrauc. bet eenas ir izturiigas. un nenodilst. ja vinjas speetu runaat, taas kliegtu. garos paardomu vakaros ejot pa ielaam, es to vien daru, kaa luukojos savaa zemes teelaa... un neapniik.... un mati eenaa izskataas tik jauki. shkjipsnaini, gari, veejaa pliivojoshi. eenas dod valju fantaazijai. nav taa kaa skatlogi, kur tu redzi gan kraasas, gan formu.