tagad ir taa ka kaulus lauzh kaa gribas snovot, bet laikam ka ne shogad, ja vien nenotiks kaads briinums. oktobra saakumaa, kameer mashiinai gaidiiju apdroshinaashanu braukaaju ar vilcienu un vienu dienu puishi slidinaajaas pa asfaltu un skanja kaa pa ledutinju. krik krik.
peedeejaa laika lielaakais kompliments, kad mees ar Edmundo dejojaam Dzordzha dzimshanas dienaa tarrashar Edmundo mamma pajautaaja kas man to maaciija, mees starojaam. ir tik labi kad mees pa maaju staigaajam, dziedam un tad vinjsh mani apkjer un mees dejojam. esmu palikusi nekomunikabla, bet man pietiek tikai ar vinju.arii tas kaa esmu viilusies daudzos cilveekos aptur mani no doshanaas aarpus darba vai maajaam kaut kur taalaak. darba mainja ir gjeniaala. beidzot juutos kaa cilveeks, dziivesvietas mainja ir vienkaarshi ideaala. vietaa kur mees gribeejaam mees dabuujaam dziivokliiti, ko pamazaam iekaartojam arvien jaukaak. kaut kaa svaki ar graamataam, bet 5dien maasa atvediis 3 jaunas. it kaa tikai triis, bet prieksh manis tas ir daudz lai dabuutu palasiit ko latviski.
un vispaar juus man baigi pietruukstat, bet ko padariis...