vakar pirmo reizi mammas balsii sajutu lielu miilestiibu pret sevi. vinja tik tieshaam ir noruupeejusies par mani. kad noliku telefona klausuli, pat nevaru pateikt kaa es jutos. liidz shim es zinaaju, ko noziimee teeta miiljums un miilestiiba. baac, ir pagaajushi tik daudz gadi un beidzot.. kaut ko taadu es toch nekad necereeju sagaidiit... man iisteniibaa palika vieglaak. man shkjiet ka vinjai arii. nee mums nebija naids. mums bija labas attieciibas (stulbi izklausaas, bet taa nu tas bija) un nekas vairaak. nekad neesmu vareejusi ieritinaaties vinjai kleepii un saritinaaties mazaa kamolinjaa un ljaut, lai vinja man buzhina matus. nekad neesmu vareejusi pieiet klaat un samiiljot...
es juutos atbriivota :)