ikdiena
burvestībai vajadzēja savākt lietas. tika braukts pa skaistiem piesnigušiem mežiem, pa tuksnesi un kalniem un gar upes krastiem kamēr nonācām apburtajā pilsētā, kuras iedzīvotāji nezin ka burvestībā dzīvo. vienu lietu savācu sieviešu cietuma trenažieru zālē(ak tad tā viņa cietumā izskatās. nav tik specifiska kā šajā cietumā, bet brūnie un tumši pelēkie toņi dominēja ne tikai vidē, bet arī cilvēkos). vienu skrēju savākt uz mazu kafejnīcu kur virs viena plaukta stāvēja sarkanie paliktņi no Mex un vēl tā lieta(vot tad paņēmu it kā tukšu gaisu(neredzemu) un zināju ko ņemu). visi kafejnīcas darbinieki jautri par manu iegriešanoes pie viņiem. mums abām burvēm pakaļ no cietuma nāca līdzi viens vīrietis. mēs nekādīgi nevarējām iesēžoties burvju kamanās nozust sniega mākoņu kupenā, kas pāriet dzidrā peļķē, kurai apkārt zaļas nieedres. teicām, lai viņš iet prom, bet viņš neticēja, ka esam burves un staigāja pakaļ. man vajadzēja vienā vietā ieiet pakaļ pēdējai lietai, kas līdzinājās cimdiem. tās bija tik pat tumši brūnas un pelēkas dušas telpas kā svaru zāle. dabūjusi burvju lietu gāju pie savas otras raganas. skatos - vīrietis mierīgs un rāms kā sunītis. prasu raganai vai viņa tam pierādīja ka esam raganas. mhm, šī māj ar galvu un es gara acīm redzu tos mazos trikus ko viņa darīja. te pārvēršot sevi par pašu vīrieti, te pacēla ar skatienu viņu no zemes utt. vīrietis uzticīgu suņa skatienu sakās mūžam sekot mums un ar savu fizisko spēku mūs aizsargāt. mēs iekustinājām kamanas un viņas sāka celties debesīs