Kādu krietnu laiku atpakaļ, tālajā 2000.gada decembrī studentu pilsētā Jelgavā man tika nozagta somiņa ar dažādām personīgām lietām, tikko ieskaitītu stipendiju, bet nekas nelikās tik svarīgs un pazaudēts, ka tas mazais, jaukais, sirsnīgais porcelāna eņģelītis.
Vēl šodien sāp sirsniņa.
Vai nokritu? Jā, uz kādu laiciņu. Biju bez spārniem.
Šodien atkal lidojam. Kopā. Ar eņģelīti. Domās.
Sargā eņģelīti..