tāpēc man tik ļoti patīk vasara, kad cilvēki nav ietuntuļojušies apģērbu kalnos un, ejot kādam aiz muguras, tu skaidri redzi visus viņa muskulīšus pie katra soļa kustamies, redzi visus nelielos ielociņus, kuriem tik ļoti gribētos ar pašiem pirkstu galiņiem, ar elpas kņudoņu, pārslīdēt pāri

bieži vien pat ne redzi, vairāk nojaut
piever acis un iedomājies