dažas dienas liekas, ka mirst visi gulbji. debesis kliedz un iet ir grūti. zeme viļņojās. cilvēku klātbūtne šķiet nepanesami smaga. visas dzīves laikā apēstās rupjmaizes garozas saceļ dumpi un mēģina iznīcināt tavu ķermeni. tu aizver acis un vienīgais ko tu redzi ir Hitlera ūsas un tajās, tavuprāt, slēpjas visas pasaules maigums. gulbji kā apgrēcības simbols. bise. divas patronas. sarkans pleķis baltā gulbja gārdzošu skaņu izdalošajā kaklā. tu raudi. ap tavu kaklu vijas Frīdas Kālo bizes. apņem savus ceļus un kā bērnībā lūkojies kurkuļu mudžekļos dīķa krastā. kopā ar puišiem paštaisītiem makšķerkātiem no dīķa velc ārā riteņus, riepas, zābakus, sapņus un pusdzīvas zivis. viss ko tu māki gatavot ir kotletes un piena dārzeņu zupa. visi to slavē un tev tagad ir jāstāv pie plīts. tu sapņo par sarkano pleķi uz baltajām spalvām. tu sapņo par upes galu. tev liekās, ka neviens to nav atradis. tu daudz slimo. naktī pievem gultu un mēģini iet pēc palīdzības un uz sliekšņa ģībsti. dažas dienas liekās, ka piešujot pogu, ķirzakas nāk un ausī čukst noslēpumus.