vasara tikko bija iesākusies kad atnāca lielais labais milzis un smaidot iemina to dubļos. svārku maliņa vēl kā ķerdama pēc gaisa nošņirkstēja gar konservubundžas roboto maliņu. to visu redzēdami atskrēja zaķēni pielika savus kārnos kakliņus pie bundžas malas un korī teca "nē!" protams galviņas šūpojot pa labi un pa kreisi. galviņas aizripoja kāpostu laukā, kur pirms mirkļa nedaudz bālākie par nutriju zobu krāsu žoklīši šņikāja vienu pēc otras kāpostiņus. pāri gāja vēja māte un pārkaisīja ķimenītes.