jau pagājušas pāris dienas kopš TDF ir beidzies, bet zosāda un sajūsminošs prieks nebeidz rimties. bildes tiek skatītas nepārtraukti. atceroties mūsu izpalīdzēšanu kā jau draugi būdami saviem draugiem un gājām kopistiski sulu izdzert, lai viņi ienāktu iekšā, jo negribējās labu mantu mest ārā. mūsu trakos skūpstus ;)))))) redzēt prieku visu acīs un dejojot līdz bezspēkam, bet mūzika tik cēla un cēla mūs augstāk. redzēt prieku brāļu Burdenu un stewart walker acīs.
no pasākuma bija fiziski grūti aiziet. likās, ka lidoju, kaut mājās vilkāmies lēnāk kā gliemeži. kājas sāp vēl joprojām, bet tas tā nu forši ;) jo nu bija jau vērts ;)