viņas vienīgā vaina bija tā ka viņu sauc vanna. ielikta vannasistabas stūrī un pieskrūvēta, lai neaizmūk. saimnieki nāca un gāja.
pie vieniem mūždien nāca draugi. iedzeršanas un dejas. ja kādam palika slikti, viņš nevis vēma podā, bet vannā. vanna ļoti gribēja sev vāku. nu podam bija vāks, un tamdēļ viņā nevarēja paspēt ievemt.
viens pārītis mūždien visu darīja kopā. kamēr meitene sēdēja uz poda, puisis kompānijs pēc čurāja vannā.
otrs pārītis vienmēr vannā gāja ar svecēm. šos vanna nevarēja ciest visvairāk. viņi sveces pielipināja pie vannas malām un tad ilgi plunčājās. sveces karsa un vēsā vanna no iekšpuses plaisāja. tad pārītis sāka mīlēties un plaisas sāpīgi rīvējās.
un tad tā meitene ar garajiem matiem. ivņas mati mūždien krita ārā un aizsprostoja vannu. viņa smaka. trubas bija pilnas ar matiem.
vieniem bija kaķis, kurš vannu kaitinādams staigāja uz riņķi pa viņas malām, līdz vanna bija galīgi noreibusi.
viņa mīlēja to, ko sauc par santehniķi.
abi nezināja kas viņi ir.