Vai vispār (vispābā) ir iespējams kaut zīmi izmainīt savās īsziņās?
Viss notiek tikai tā, kā tas notiek.
Zinu, ka vesela kaudze īsļaužu metīsies apgalvot un sist dūri pie ribām, ka tram-pa-ram utt.
Taču pienāk nakts un es nevaru, nevaru, nevaru. Es kaut ko gaidu un velku svītriņu pēc svītriņas piezīmju grāmatiņā. Katra svītriņa ir nē, nē un nē. Katrai "nē" svītriņai pretī ir vismaz viens "jā","labi padarīts" utt. ķeksītis.
Es negribu to, kas man ir.
Es negribu arī to, kas man nav.

Kāpēc vispār "es"?
Kāds tam sakars ar ego?

Beidzot ir tumšs un es varu iet.