iespaidojoties no G atcerējos sāpīgu stāstu. nu iz dzīves. manējās.
mūsu sunītis - dobermanis no rīgas bija aizvests uz laukiem atvaļinājumā. viņš tur piesiets pie koka. mēs basām kājām ravējam dārzu. sunītis gribēja dauzīties. pārgrauza siksnu un skrēja man virsū, tad leca virsū māsai. lecienā ar pakaļkāju pārlauza uz sānu pušu kājai pirkstiņu to, kas mazajam blakus - priekšpēdējo. nu uzlika man ģipsi. nu līdz celim. no kruķiem atteicos. tā nu es tāds braukājos ar stopiem kur tik vien vajadzēja. pie ārstiem , ciemos utt. pat uztaisīju sev glaunu kurpi. sagraizīju tēta čību pēc ģipša izmēra. apšuvu ar zilu mammas būzi. gumijas pa virsu arī zilas apšūtas. bija tik smukas, ka citi domāja, ka pirktas.
mazai māsai bija izlaidums. Koknesē pieturā šoferis nepareizi iebrauca. visi aizmuka, tik es ar savu ģipsi nekur. nu uzbrauca man virsū. pārbrauca pār ieģipsēto kāju. norāva pirkstiem nagus. māsa ģībonī. es nezinu kā no zemes piecēlos. aizbraucām. tur izsauca ātros. māsiņa gandrīz noģība. šokā uzmauca man uz jēlajiem pirkstiņiem zeļonku. man šķiet es tajā mirklī pielipu pie griestiem un kojām jumts no kliedziena pacēlās.
bija smieklīgi, kad izsauca ātros, tur kaut ko runāja par ģipsi, bet cilvēks, kas zvanīja teica, ka nevajagot. ģipsis jau esot ;)
nu traki bija, kad apžuva un nervu gali visu laiku sarāvās. nenormāli sāpēja gan pirksts gan nagu vietas.
un vēl, lai izklausītos briesmīgāk, es to mēnesi ar ģipsi sēdēju ezera malā un vēl piedevām saulē dabūju saulesdūrienu ;))))