vāru mūsu salasīto meža zemeņu ievārījumu. virtuve skatās uz mani un brīnās. cik nu viņa var brīnīties ar ievārījumu aizlietām acīm. noputoju ievārījumu un krītu, jo virtuve izbāzusi mēli kāri laiza pār plīti nolijušo saldi lipīgo šķidrumu. klaviatūra klabina zobus un grib saķert manus pirkstu galus, un lipinās kopā.
nu vot apdedzināju muti.
klau, a kad viņš beigs putot?

p.s sanāca 4 mini burciņas un apsvilusi mēle ;)