dzīvot uz plosta nav aizraujoši. lai kā tas liktos. nu nav. arī pienu, ko aizmirsa izdzert, nevar ne izmest, ne izdzert, neko. jāgaida kamēr tiks līdz krastam. upē nē. pārāk jau viņu mīl. nu jā un nārām taču matos vēl saķersies. un viņam ir pašam sava nāra. ne zaļiem, bet sarkaniem matiem. tā ar ūdeni aizlej dvēseles tukšumus. taču viņš ir ar ložmetēju cauršauts un viss līst ārā. zaļās nāras jau sen atmeta cerību. sarkanā nē. cenšās un līmē un lej. saulē žūstot uz plosta kā siļķei Frīdis dziedāja. iiii, aaaa, eee. nu nemāk dziedāt, bet gaudo, izauro iekšas un pielieto ūdeni. ar airi vicinoties sit zivis. pārsit pienu. smird. nav jau kur likties. vien maniakāli var sist pa izlieto pienu. tukšums. vien ūdens. bet šodien mēms. neelpo, jo baidās aizrīties ar piena smaku. ūdens bez gaisa burbuļiem un nāras uzpeld ar vēderiem uz augšu.