ķirzaka lēnām vilkās pa tuksnesi. šī svelme pat viņai bija par traku. kādu akmeni! kādu, kaut vai maziņu akmeni. kaut kur nolīst. zeme sakaltusi. nevar ar vārgajām ķepiņām ierakties dziļāk. nervi sasprindzināti.
ērglis laiski iepletis spārnus laidelējās pa debesu zilgmi. viņš tikai izrādīja ka laiski laidelējās. slāpst un vēders žņaudzās. ar no bada aizmigloto skatienu viņš pēkšņi ieraudzīja knapi velkošos ķirzaku. viņš sāka laisties lēnos lokos lejup. un ne jau tāpēc, ka ta tas būtu viņa godam cienīgāk. vienkārši galva reiba. tuvāk zemei jau viņš nesās lejā kā akmens.
ķirzaka paspēja vēl ieraudzīt no debesīm krītošo akmeni. sasparojās un skrēja.
ērglis kampa. sakampis ķirzaku cēlās gaisā.
taču ķirzaka nometa asti un aizlaidās. ērglis meta gaisā "ķirzaku" un rija. viņš iedūra sev rīklē pārkaltušo ķirzakas asti un nokrita tuksnesī.
ķirzaka ieraudzījusi guļošo slepkavu nopriecājās. ēna. beidzot veldzinoša ēna. slepkavas ēna. kaut gan šajā gadījumā, kurš šeit ir slepkava?