ķieģeļu krāsa un smarža. tā viņu noveda vājprātā. plecos vienmēr mugursoma. mugursoma dažādi ķieģeļi. katram sava noskaņa. apsēdusies zem mežābeles, notraucot putekļus no kājām, viņa acis piemiegusi vilka ārā no somas ķieģeļus un tad ostīja tos. smaidīja. dažkārt uznaca skumjas, jo viss mainījās. ja divas dienas pēc kārtas izvilka vienu un to pašu ķieģeli, tas katru dienu smaržoja savādāk. tas skumdināja un arī priecēja. dazkārt gribējās vakardienas izjūtas. sarkanie ķieģeļi viņai bija trīs. ja viņa izvilka sarkano, tad saslapinaja pirkstu, paberzēja pret ķieģeli un iekrāsoja rakstus uz sejas. iekrāsoja pkaukstas un ietonēja savus blondos matus rozā. ar gadiem ķieģeļi kļuva mazāki un mazāki. saruka jau arī viņa. mati jau sen viņai nav blondi. rozā kā frēzija. smaržojoša pēc ķieģeļiem.