pārlasīju Kristas pēdējo vēstuli. acīs asaras no aizkustinājuma.
vēl vakar no rīta teicu, ka laikam esmu palikusi par briesmonīti, jo nespēju vairs pie filmam raudāt, bet te...
kaut ko tik skaistu man sen neviens nebija rakstījis. es nezinu, ko es darīšu ja man neiedos vīzu uz Meksiku un es nevarēšu Kristu samīļot un pateikt viņai paldies par to, ka viņa ir.
vēstniecībā saka, ka laiks vēl daudz un vini pateikšot piektdien nevis šodien. daudz? sasodīts man nākošpiektdien jaizlido. vot tā mazā kaza. pats vainīgs.