bez · principiem

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Ceļošana nekad nav bijis kāds svēti lolots mērķis kam krāt līdzekļus un draugus Eiropā vai citviet pasaulē, visbiežāk tā ir izdevīga apstākļu sakritība un reizēm nepieciešamība. Šoreiz esmu pateicīga kādam pilngadību sasniegušam ES pilsonim, kurš man nezināmu iemeslu dēļ atteicās no savas pelnītās vilciena biļetes, kā rezultātā rindas kārtībā pie tās nonācu es. Atceros tikai to, ka pieteicos #DisscoverEU konkursam atbildot uz pāris piederību izaicinošiem jautājumiem braucot trolejbusā un domājot, cik zīmīgi - ceru iegūt savienības sponsorētu interrail biļeti gaidot Pērnavas ielas pieturu.
Nekļūšu sīkumaina, saņēmām apstiprinājuma e-pastus, uzticēju maršruta izvēli Katrīnai, šī brauciena kompanjonei un rezervējām visu vajadzīgo, protams, pēdējā dienā.
Sākām ceļu trešdienas vakarā ar aizdomīgi vieglām mugursomām un smiekliem, bet ko tad citu vajadzēja? Pasi, biļeti, telefonu un naudu. Varbūt būtu noderējusi ziņa, ka auto ar kuru bija paredzēts laicīgi ierasties lidostā mani gaidīja pie kaimiņu mājas nevis manējās, bet to aptvēru vien sēžoties svešā mašīnā un dzirdot savādi artikulētu "mēs neesam pazīstami".
Pirmais pieturpunkts - Lielbritānija. Pieļauju, ka jau daudzi no jums ir vai vismaz zin kādu kurš bijis uz šķietami pazīstamās salas, bet jums par prieku - šī bija mana pirmā viesošanās Apvienotajā Karalistē. Pirmās sajūtas bieži vien ir maldinošas, pat impozantas, bet nešķiet, ka tās būtu noplakušas. Negaidīts pilsētas mundrums tai diennakts stundai, kurā beidzot biju nonākusi Londonas Liverpool Street vilcienu stacijā. Ceļā uz mūsu turpmāko dienu naktsmājām centos aprast ar salkano, parfimēto gaisu, cilvēku apātiju pret ceļu satiksmes ieteikumiem nevis likumiem, jo šķiet, ka tādu Londonā vienkārši nav un protams, divstāvīgo, sarkano autobusu vadītāju prasmi manevrēt pa ieliņām, kuras šaurākas kā velosipēdistu josla uz Barona ielas Rīgā.
Lielbritānijā kopumā pavadījām 6 dienas. Pa ceļam apciemojām Dicktoria un pāris Bītlu statujas Liverpūlē, apēdām autentiskuma "fish and chips" iemiesojumu Mančesterā, atmazgājos no cilvēku uzmācības Bātā vai kā citiem tīk sacīt Bāsā (Bath) un nopirku grāmatu Oxfordā. Katrai no šīm pilsētām un tās gidiem veltīju visu dienas gaišo daļu un ne tikai. Pēdējā rītā vai drīzāk vēlā naktī, kad devāmies uz staciju, lai kāptu vilcienā Londona - Parīze apjautu cik straujš vēl kļūs mūsu ceļojums.
Pirms devāmies uz Parīzi tiku pietiekoši brīdināta par tur esošajiem kabatas zagļiem, siera kā pilnvērtīga uztura aizstājēju, imigrantiem un viņu zemo integrācijas un asimilācijas līmeni, kas, manuprāt, nav pārspīlēts viedoklis, bet 2 dienas pilsētā nav pietiekoša pieredze, lai veidotu šādus secinājumus. Parīze palika atmiņā ar nakti uz Svētās Sirds bazilikas kāpnēm ēdot bagetes un sieru. Mūs neviens neaplaupīja un atklāti sakot, pat neuzmācas ar suvenīriem tik ļoti cik bijām paredzējušas, tomēr redzēt uguns nopostīto Notre Dame katedrāles jumtu un dzirdēt, ka Emanuels, parīziešiem tik svarīgais baznīcas zvans, neskanēs vismaz nākamos 4 gadus bija nomācoši, turpretī Eifeli aplūkot iesaku no attāluma vai vienkārši guļot zemē. Droši vien daudzi nepiekritīs manam padomam, bet tūristu radītā kņada nekad nav šķitusi simpātiska, jo īpaši stāvot rindā zem Parīzes radio torņa.
Atlikušās ceļojuma dienas pavadījām Beļģijā un Nīderlandē, kur atguvāmies no tūristu varzām un nosoļotajiem kilometriem. Satikām pāris draugus un pamazām sākām ilgoties pēc mājām. Aprēķinājām, ka 9 dienu laikā bijām paspējušas mērot attālumu no Rīgas līdz Siguldai vismaz 3 reizes, kas kopā veido aptuveni 150 km. Tas nebija gluži neapdomīgi veidots maršruts vai naudas taupīšanas nolūkos ievērots untums, bet kaut kas pa vidu.
Vēl kāds sīks padoms - ārzemēs izvairīties no vārda "šitas" lietošanas - tam ir izteikta fonētiska līdzība vārdam "shit" angļu valodā. Šādi vai citādi iespaidi un stāstiņi parasti dibina to iespaidu kādu veidoju par pilsētām kurās ciemojos, bet paturu prātā cik margināli tie varētu šķist pēc kāda laika vai vienkārši atkalredzēšanās, jo pašai ceļošanai ar dienu rodas jaunas iespējas un kvalitāte un manuprāt, tas ir jāizmanto.
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry