Man nesen bija ļoti interesanta pieredze. Es izbraucu ar mašīnu no lauku mājām un par laimi priekšā bija greideris, kas šķūrēja sniegu. Tā nu es aiz viņa aizbraucu līdz T veida krustojumam ar galveno, kur greideris ņēmās papildu attīrīt krustojuma malas no sniega. Es it kā varēju viņam pašmaukt garām un griez pa labi, bet padomāju, ka tas būs nepieklājīgi, jo greidera vadītājs uz mani neskatījās – tas it kā norāda, ka viņš var mani nepamanīt. Galu galā viņa darbs ir svarīgāks nekā tas, kur man ir jābrauc. Kad viņš jau bija visas malas notīrījis, tad gan viņš apstājās un uz mani paskatījās un kaut ko rādīja ar paceltu īkšķi. Es atbildē arī pamāju viņam ar pacelti īkšķi – signalizējot, ka ir forši notīrīts, paldies, un aizbraucu. It kā normāli, kā tam visam jānotiek.

Bet manu blakussēdētāja reakcija bija pilnīgi citāda. Viņš uz mani jau iepriekš brēca – kāpēc tu uzreiz nebrauc? Es teicu, ka greideris droši vien ir aizņemts un nebūtu pieklājīgi viņu traucēt. Bet blakussēdētājs ar to nebija mierā, viņš teica, ka mana uzvedība gaidot tikai kaitināja greidera vadītāju. Latvijā nav pieņemts ieturēt acu kontaktu šādos gadījumos. Ir jāšmauc garām tiklīdz ir iespēja, nevis jāmāj ar roku vai jāapmainās ar kādu citu komunikāciju, ka viņš mani palaiž. Citiem vārdiem, mana uzvedība bija nepieklājīga.

Var jau būt, ka blakussēdētājam bija taisnība. Es esmu autists un ļoti slikti saprotu nerakstītās normas.