Vienu brīdi strādāju NKMP (pieminekļu aizsardzības inspekcija), kuras kompetencē ir novērst kultūras pieminekļu sabrukšanu.
Tur par inspektoriem pieņem vēstures un ģeogrāfijas skolotājus, kuri nespēj novērtēt vai ēka sabruks vai ne. Bet štats ir aizpildīts ar cilvēkiem, kuri nekad neapdraudēs hiearhiju un neapstrīdēs priekšnieku, jo neko nerubī no attiecīgās tēmas.
Tā ir izplatīta tendence - pieņemt nezinošus apakšniekus, lai tā nodrošinātu savu neaizskaramību.