Ziemeļputenis (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} explosive) rakstīja,@ 2004-02-03 08:24:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Arī žiletītei nebij viegla dzīve.
Tā stāvēja plauktā, fui, kāda vēl žiletīte. Disketīte.
Tā stāvēja plauktā, kur vissi viņu aplūkoja. Tad kādu dienu viņu ar citu māsu , maigās rokas izņēma no plaukta, un rādīja kādai maigai balsij.
Tā izvēlējās mani! Sarkano disketīti.
Meitene ar Zaļ-Dzeltenajiem nagiem mani ielika savā somā, un tur es sakontaktēju ar slaveno skoču, par kuru bija iepriekšējā vēstule. Viņš man izstāstīja, ka meitenes diskeš-mapīte ilgojās vēl pēc vienas disketes.
Pa dienu meitenes vaigs bija priecīgs, mīļš un maiguma pilns. Bet vakarā, kad mani izvilka no somas, meitene bij anoskumusi. Viņa aiznesa mani līdz datoram, iegāja mIRCā, tad sagruzījās un izgāja, strauji ņemot mani līdz, un neatbildot uz zvaniem meitene devās uz istabu. Tur viņa atbildēja uz sms'iem, aplīmēja mani, kas nozīmēja ka tagad es esmu viņas! Arī skočam neradās pretenzijas.
Tad es sastapos ar sākumā minēto žileti.
Bet tas jau ir cits stāsts...
Cits stāsts
Atgriežamies pie žiletītes.
Es biju skaistā, izsmalcinātā preses apvienības žiletīte.
Es gulēju skatlogā, līdz maigās rokas mani pārdeva.
Mani iemeta somā un tur es sastapu pasaulslaveno skoču, un ne mazāk populāro disketīti. Sarkano.
Izrādījās, ka mana sūtība nav skūt bārdas paduses vai kājas kādam vecmodīgos skuveklīšos, bet gan griezt.
Arī es piederēju viņai
Un viņa mani mīlēja no sirds.
Jo es taču uzsūcu viņas sāpes...
/Tas viss refudžijai, jo to es rakstīju viņai
Tā stāvēja plauktā, fui, kāda vēl žiletīte. Disketīte.
Tā stāvēja plauktā, kur vissi viņu aplūkoja. Tad kādu dienu viņu ar citu māsu , maigās rokas izņēma no plaukta, un rādīja kādai maigai balsij.
Tā izvēlējās mani! Sarkano disketīti.
Meitene ar Zaļ-Dzeltenajiem nagiem mani ielika savā somā, un tur es sakontaktēju ar slaveno skoču, par kuru bija iepriekšējā vēstule. Viņš man izstāstīja, ka meitenes diskeš-mapīte ilgojās vēl pēc vienas disketes.
Pa dienu meitenes vaigs bija priecīgs, mīļš un maiguma pilns. Bet vakarā, kad mani izvilka no somas, meitene bij anoskumusi. Viņa aiznesa mani līdz datoram, iegāja mIRCā, tad sagruzījās un izgāja, strauji ņemot mani līdz, un neatbildot uz zvaniem meitene devās uz istabu. Tur viņa atbildēja uz sms'iem, aplīmēja mani, kas nozīmēja ka tagad es esmu viņas! Arī skočam neradās pretenzijas.
Tad es sastapos ar sākumā minēto žileti.
Bet tas jau ir cits stāsts...
Cits stāsts
Atgriežamies pie žiletītes.
Es biju skaistā, izsmalcinātā preses apvienības žiletīte.
Es gulēju skatlogā, līdz maigās rokas mani pārdeva.
Mani iemeta somā un tur es sastapu pasaulslaveno skoču, un ne mazāk populāro disketīti. Sarkano.
Izrādījās, ka mana sūtība nav skūt bārdas paduses vai kājas kādam vecmodīgos skuveklīšos, bet gan griezt.
Arī es piederēju viņai
Un viņa mani mīlēja no sirds.
Jo es taču uzsūcu viņas sāpes...
/Tas viss refudžijai, jo to es rakstīju viņai
Nopūsties:
