pa logu redzu sniegu. balkons apsnidzis. puķukastes kopš vasaras neesmu novākusi, lielo puķupodu neesmu no balkona novākusi, viss sasnidzis un pērnās puķes ar mazām lāsteciņām apaugušas. tālāk ir koku galotnes, baltas. sniegs ir koši balts. koši, koši, koši.

un es tagad došos no mājas ārā. braukšu uz universitāti. kārtošu visgrūtāko šīs sesijas eksāmenu. vienīgo, kur es nedomāju, ka mazākā atzīme, kas man pienākas, ir 9, bet vispār - 10 vajag. te es arī par 7 priecāšos.

tā lūk.
un klēpī man sēž kaķis, mazgājas, un man nemaz negribas celties un nekur braukt.