No solfedžo iznāca viena meitenīte un sāka dziedāt- Jo cāļus skaita rudenī, tad kad lapas krīt... i kautkā jocīgi palika. Tad pēc mēģinājuma ar koncertmeistari aizgāju uz kafejnīcu, sēdēju un gaidot kamēr man atnesīs pasūtīto kā vienmēr pētīju mobīlahā arhīvu, un sāku sūtīt īsziņas tiem kas man bija sūtījuši agrāk tādas sms kas šodien lika dikti aizdomāties par viskauko...
ļoti haidu savu dzimšanas dienu, un ļoti gaidu nākamās nedēļas nogali kad beidzot satikšu tos kurus gribu satikt!
ļoti gaidu