Sirds
Izraudāta sāpe
Izraudātas domas
Izraudātie sapņi
Izraudātās cerības
Cerības nav muļķa mierinājums.
Tās ir manas!
Tikai un vienīgi
Tu neatņemsi
Tu man neko neatņemsi
Sapņus, domas, cerības.
Tās ir manas!
Es vai Tu?
Kurš aizies?
Dvēsele dzied savu pēdējo dziesmu
domāt ir kaitīgi?
Nē!
Domas ir mana paslēptuve
Ja jau tā tad esmu kaitēklis
Iededz mani kā sveci
Ko Tu redzēsi?
Mazu, mazu asiņojošu sirsniņu.
Un kurš izdomāja tās muļķības ka cilvēks nespēj lidot?
Es varu visu!
Es lidoju caurām naktīm,
Domāju caurām dienām,
Ceru katru rītu..
Un kas tad notika?
Tu
vai
Es?