Tikko atcerējos savu šīsnakts sapni, kad piecēlos viscaur melnās asarās :DD
nosapņoju to kas itkā šovakar notiksies :DDD
vienkarši bezsakars :D es tur no sākuma visu ceļu stutēju vienu dzeku kurš kautka pēkšņi vairs nevarēja paiet, ķip kājas pēkšņi kā paralizētas, bet to viņš itkā tēloja lai tikai es neietu tik ātri prom. Un tad nezinu kādā sakarā bet mēs laikam taisījāmies svnēt fates, un ewas vaardeni muusu saakumskolas bijushajaa klasē :DDD un es tur ienācu-ieraudzīju ka draudzenes jau fatei uzdāvinājušas mūsu kopīgi pirktās dāvanas, un uz vietas izplūdu asarās, jo viņas atkal nebija mani sagaidījušas! Atceros ka dzīvē vienreiz tā notika ka atnācu uz skolu bet viņas jau bija uzdāvinājušas, un biju baigi dusmīgā, bet sapnī es sāku histēriski raudāt un kliegt-atkal, atkal... etc
Es biju melni/tumshi zili/ brūni ģērbta, un man bija tāda gara gara šalle ap kaklu, un garš mētelis, kas baigi plīvoja kad aizskreēju prom raudādama
Un manas asaras pārvērtās tādos kā kristāliņos, vai ķip kaukādos dārgakmeņos.. melnas&kristāldzidras asaras
Un tad tas dzex lūdzās lai viņu nepametu, nēju prom, un palīdzu viņam, bet es atbildēju ka man ir arī sava dzīve ;/
Un tad es pieraudāju pilnu rudeni ar asarām un izgaisu kopā ar krītošām lapām un vēja brāzmām

Visa spilvendrāna melna no asarām :/
ta nu gan es esmu dikti raudājusi :DDD
njā nu, es ceru ka šovakar viss būs ok, un kad atnākšu uz Kuģi viņas jau nebūs uzdāvinājušas.
Nu jā


ok atā, me iet, mn 5os jādzied pie Jaunās Pils, uun pēc tam dosimies ar ewu&kaiwu svinēties
ok ta lai jums jauks vakars.





piedod es tevi nesagaidiiju... paaraak ilgi liki man gaidiit... varbuut
Varbuut
Tev veel ir ceriiba