Ziemeļputenis (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} explosive) rakstīja,@ 2003-08-27 14:26:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Biju domājusi uz nedēļu no šejienes pazust, bet kautkā... nez, pietrūkās sevis.
Izdomāju ka man nav vajadzīgs tas kas bojā manu dzīvi un kas liek maniem draugiem manī vilties.
Es izdomāju ka vispareizāk būt tādam kā ir pareizāk nevis stilīgāk, un ka pazaudēt draugus nav stilīgi.
Kā arī likt vilties manī.
Sēžu, zīmēju darbu zīmēšanai, rīt pēdējā diena kad izliek atzīmes zīmēšanā.
Patiesībā šādos vēlos vakaros zīmējot man sanāk pat ļoti skaisti, i pašai prieks.
Un es jūtos laimīga ar savu sirdi, i jūtos laimīga ar to visu toxiskumu i stulbumu, i dumumu kas manī ir, jo tieši ats mani padara par to kas esmu, un par to kāda esmu.
Un neesmu jau es nemaz tik slikta i stulba. Tīri jauks cilvēks ar miilu_miilu garstaavokli vai ieniistu_ieniistu ,- tas arī viss.
Un piedodiet kāda esmu, jo arī es esmu tikai cilvēks, i arī es jūs mīlu tādus kā esat, un kā teicapaperdoll ja Tu manās acīs nebūtu perfekta tad es tevi nemīlētu, tā kā mīlu.
I tieši tā.. mums nav jācenšas būt tādiem kādi neesam, mēs varam vienīgi censties un tiekties būt pēciespējas labāki un gudrāki, bet tiem kas mūs mīlēs mēs būsim perfekti tik un tā. Jo mīlestība jebkāda veida jau ir akla. Galvenais ir mīlēt, un lai otrs jūt ka viņš ir kādam uz šīs pasaules vajadzīgs, un ka arī par viņu domā, tātad viņš jau vien ir tā vērts lai par viņu domātu, uztrauktos un justu līdz.
Es nekad, tici, nekad neesmu vēlējusies Tev nodarīt pāri. Es vienmēr vēlos lai tev būtu labi, un lai Tu neskumtu. B4et pat aiz labākās gribas bieži vien sanāk ne tā kā gribas, bet tici ka mīlu es Tevi, un nekad neaizmirsīšu, un arī pēc 20 gadiem atcerēšos kā savu saulīti, kā kādu gaišu stariņu savā sirdī, dvēselē un būtībā, jo apkārtējie cilvēki un vide jau mūs veido. Un paldies par visu jo tiešām.....
Nav vārdu kā izteikt ko jūtu
tici ;)*
/2003.05.09/
/no šejienes/
Izdomāju ka man nav vajadzīgs tas kas bojā manu dzīvi un kas liek maniem draugiem manī vilties.
Es izdomāju ka vispareizāk būt tādam kā ir pareizāk nevis stilīgāk, un ka pazaudēt draugus nav stilīgi.
Kā arī likt vilties manī.
Sēžu, zīmēju darbu zīmēšanai, rīt pēdējā diena kad izliek atzīmes zīmēšanā.
Patiesībā šādos vēlos vakaros zīmējot man sanāk pat ļoti skaisti, i pašai prieks.
Un es jūtos laimīga ar savu sirdi, i jūtos laimīga ar to visu toxiskumu i stulbumu, i dumumu kas manī ir, jo tieši ats mani padara par to kas esmu, un par to kāda esmu.
Un neesmu jau es nemaz tik slikta i stulba. Tīri jauks cilvēks ar miilu_miilu garstaavokli vai ieniistu_ieniistu ,- tas arī viss.
Un piedodiet kāda esmu, jo arī es esmu tikai cilvēks, i arī es jūs mīlu tādus kā esat, un kā teica
paperdoll ja Tu manās acīs nebūtu perfekta tad es tevi nemīlētu, tā kā mīlu.I tieši tā.. mums nav jācenšas būt tādiem kādi neesam, mēs varam vienīgi censties un tiekties būt pēciespējas labāki un gudrāki, bet tiem kas mūs mīlēs mēs būsim perfekti tik un tā. Jo mīlestība jebkāda veida jau ir akla. Galvenais ir mīlēt, un lai otrs jūt ka viņš ir kādam uz šīs pasaules vajadzīgs, un ka arī par viņu domā, tātad viņš jau vien ir tā vērts lai par viņu domātu, uztrauktos un justu līdz.
Es nekad, tici, nekad neesmu vēlējusies Tev nodarīt pāri. Es vienmēr vēlos lai tev būtu labi, un lai Tu neskumtu. B4et pat aiz labākās gribas bieži vien sanāk ne tā kā gribas, bet tici ka mīlu es Tevi, un nekad neaizmirsīšu, un arī pēc 20 gadiem atcerēšos kā savu saulīti, kā kādu gaišu stariņu savā sirdī, dvēselē un būtībā, jo apkārtējie cilvēki un vide jau mūs veido. Un paldies par visu jo tiešām.....
Nav vārdu kā izteikt ko jūtu
tici ;)*
/2003.05.09/
/no šejienes/
