Es dodos ceļā saplūst elpa un laiks..
Jo tagad es varu būt pats pats galvenais...
Pār savām sajūtām sapņiem noteicējs būt...
Un noglabāt tos līdz vakaram - lai nepazūd...
Man liekas vienīgi tur es varu būt īsts...
Es varu būt kas vien vēlos - neviens nepazīs...
Jo man nav vārda un sejas vien smiekli un dejas...
Un jautājums mūžīgais:
Vai tu tur esi?...
Tev pieskarties vēlos, tevi sajust un izgaršot...
Vai tu tur esi?...
Es iešu tev līdz, jo neviens mani šeit nesaprot...
Vai tu tur esi?...
Jau tik ilgi es gaidu - manam saucienam atbildi, nāc...
Vai tu tur esi?...
Neviens man neatbild - Vai Tevi redzējis vispār ir kāds?...


©?