domāju skaļi...bet patiesībā...ja gribi, lai Tevi nesadzird, pasaki to skaļi un visiem;)
...rakstu privāto dienasgrāmatu..tas nekas, ka pieeja ir publiska...zinu, cik patiesībā mēs viens otram maz interesējam!!!..vari nobļauties uz ielas..izkliegt savu prieku un sāpi...tāpat vienlīdz uz Tevi skatīsies kā plānprāti vai īpatni...un pēc 3 soļiem, kad būsi viņiem aiz muguras, Tevi vairs neviens neatcerēsies:)))..tas ir vienlaicīgi superīgi un sāpīgi dažreiz....un, ja arī kāds uz mirkli apstājas, tad jautājums vēl - kāda motivācija...ķekša pēc?! pasmieties?! virspusēja interese?! un varbūt tikai 1 no miljona uzlūkos Tevi ar patiesu ieinteresētību par Tevi...cik daudz mēs patiesībā interesējam arī tiem, kurus saucam vai uzskatam par draugiem?!...un cik daudz mums interesē tie, kuriem esam līdzīgā statusā vai kuri mums ir piekāruši birciņu "Draugs"...

neteikšu, ka man ir skaudība...pareizāk, man ir prieks par tiem, kuriem ir izdevies Tādu draugu atrast!!!!...un kuri paši prot būt par Tādiem draugiem!!!...cepuri nostu un dziļš paklanījiens Tādu cilvēku priekšā!!!...