Sapņi, sapņi
Šonakt sapnis bija diezgan krāšņs, taču visneparastākā sajūta bija tad, kad kāds puisis bija ieradies ciemos manās vecajās mājās, viņš bija ieradies kopā ar citiem ciemiņiem. Viņš šķita draudzīgs un man likās piemēroti ar viņu sabučoties kā Spānijā, uz katra no vaigiem, taču pēc pirmās bučas viņš noskūpstīja uz lūpām, es padevos, jo tas bija tik patīkami :) Tas viss manu senču un viņu draugu priekšā, un tā bija tā neparastā sajūta. Bailes savijās ar kaisli un neparastu mieru un laika apstāšanos skūpstoties, tajā brīdī pastāvēja tikai es un viņš.

Visumā man sokas labi. Biju devies atpakaļ uz Latviju - ciemos - satikt vecākus, draugus. Man gan bija skumīgi atgriezties atpakaļ šeit Birmingemā, jo sapratu, ka cilvēki, kas mani dara pavisam laimīgu ir Latvijā. Draugi, kuri pieņem mani kāds esmu. Brālis prasīja piedošanu, līdz ar to jūtos drošāk ģimenes ietvaros. Šķiet, ka man izstieptais coming out tuvojas noslēgumam, par ko man ir prieks. Un taisnība ir tiem, kas saka - būs vieglāk, jo tiešām paliek.

Es pat uzdrošinos viegli flirtēt ar čaļiem uz ielas Latvijā. Viss palēnām sakārtojas manā galvā, taču es arī apzinos, ka man vēl daudz jāstrādā ar sevi, savām bailēm, kompleksiem. Toties, es zinu, ka neesmu tas pats cilvēks, kas gandrīz pirms 3 gadiem, sāka savu ceļojumu izzinot savu seksualitāti. Atceroties savas domas, rīcības man ir nedaudz smieklīgi :)

Un vakarnakt pie manis bija baletdejotājs no Londonas Karaliskās baletskolas, par ko man bija prieciņš :)

Pēc mēneša pārvācos jaunā mājvietā - Birmingemas centrā, par ko man ir liels prieks!