ciemos
Esmu paredzējis paviesoties Latvijā tieši pēc mēneša, uz pāris nedēļām. Nevaru sagaidīt apskaut mammu, tēti, tuvos draugos, dzirdēt viņu balsis, stāstus, jokus. Dodos caur Mančesteras lidostu, iespējams, ka vajadzēja izplānot paviesoties tajā pilsētā kādu nakti, bet nu viss jau ir pasūtīts un darbā pieteiktas dienas. Es jūtu, ka šī reize būs pavisam citādāka nekā iepriekšējās... man būs jādala telpa ar brāli, jo viens no iemesliem kāpēc dodos uz Latviju ir vecāku kāzu jubilejas svinības.
Mana vecmāmiņa aizgāja viņsaulē pirms nedēļas, iespējams, ka tā ir labāk, jo pēdējos mēnešus viņai bija izteiktas sāpes un vārgums, laiks rit uz priekšu un es ik pa laikam aizdomājos, ka nevēlos būt par nastu nevienam, kad būšu sasniedzis attiecīgo vecumu.
Pirms kāda laika atsāku apmeklēt bārus/klubus. Kā jau ierasts, ar mani notiek visādas interesantas lietas. Pati pēdējā manā atmiņā ir viens baletskolas students no Londonas. Neticami, cik viņš ir lokans. Viņš atgriežas Birmingemā Jūlijā, kad viņam beigsies studijas.
Citādāk - ar darbu viss ir labi, esmu nostabilizējis savu pozīciju kā menedžeris un ir prieks, ka mans darbs tiek novērtēts. Rīt dodos iemēģināt vietējā volejbola klubiņa vakaru, pietrūkst man uzspēlēt basketbolu vai volejbolu, tāpēc ceru, ka man iepatiksies kompānija :)