tik-tak-tik-tak
laika bumba, kas ir mūsu attiecībās drīzumā sprāgs... vairs nespēju izturēt viņa attieksmi. lai kā vēlētos ticēt, ka ir savādāk viņš ir par jaunu kompromisiem un mani sāpina ar saviem vārdiem. trešdien beidzu strādāt un nedēļas sākumā viņam teicu, ka pēc darba beigšanas esmu pilnīgi brīvs un varu būt kopā ar viņu cik vien tas būs iespējams. piedāvāju doties uz dabas parku - ceturtdien, nevarot, jo ir jāiet uz skolu saņemt eksāmenu vērtējumi. piektdien nevarot, jo ejot ar labāko draugu tusēties (jo viņi ilgi to nav darījuši), tāpēc norunājām, ka dosimies sestdien. ceturtdien devos sauļoties uz terasēm, ar istabas biedru, viņš par to neizprotamu iemeslu dēļ ļoti sacepās, un vēlāk arī par to, ka devos ēst kopā ar istabas biedru uz ķīniešu restorānu. viņš man vakarā gan prasīja vai es nevēloties doties pie viņa paēst, bet es teicu, ka esmu apsolījis. piektdien no rīta devos ar istabas biedru ārpus mājas ar mocīti, lai sameklētu vienu pludmali salas otrā pusē.. arī tas viņam nepatika, jo redz, trešdien vakarā viņa plāni ir mainījušies un viņš par to man aizmirsis pateikt. sviests kautkāds... un tad viņš dusmojās uz mani par to, ka dodos ar savu istabas biedru, nevis ar viņu. istabas biedram tomēr divas brīvās dienas, un kāpēc gan nepavadīt tās nedaudz kopā... galu galā, Dani teica, ka viņam gan ceturtdiena, gan piektdiena neder un es brīvi varēju saplānot savas lietas vai ne tā? vai tas ir tik nepareizi? vai arī man vajadzēja sēdēt mājās un gaidīt kamēr viņa plāni mainīsies? un protams, šajā situācijā viņš ir dusmīgs uz mani un savu vainu tajā neredz vispār. tādi tie pīrāgi.