debili
Nesen nosapņoju, ka es mīlējos ar vīrieti (anālais sekss, kas mani NEKAD nav saistījis un joprojām liekas pretīgi)... nezinu - smieties vai raudāt. Laikam jau smieties, jo... Vēl smieklīgāk šķita, ka es akta vidū sapratu, ka es neizsargājos un izvelku ārā, lai uzvilktu prezervatīvu, taču pēc tam viss pazūd. Pavisam smieklīgi palika, kad atklāju, ka to daru ar cilvēku, kas man reālajā dzīvē patīk tikai un vienīgi ar savu humora izjūtu un dīvainajiem tekstiem.. teiksim tā - mēs labi saprotamies, jo abiem patīk runāt par lietām, kas neeksistē utml. tātad - tas nebija pat Viņš.. Viņu sapņos neesmu redzējis jau ilgi, neatceros.

Ak, vēl viena pretruna - kā viens gudrs vīrs rakstīja, cilvēka pagātnei nav īsti nozīmes, jo tie darbi, tie vārdi utml. ir nesvarīgi tagadnes priekšā.. jā, es piekrītu, ka bieži vien tā būtu pareizāk domāt, lai varētu piedot.

BET, cik tas ir grūti :( Es Viņam nespēšu piedot. Nesaprotu, kāpēc Viņš man vispār zvana un prasa kā man klājies pēdējās dienas... KĀDA Viņam starpība? "Ej Tu dirst..." tā es padomāju pirms nospiedu "atbildēt". Glumeklis. Laikam visa pārējā pasaule ir akla. Ha, taču vēl aklāks ir viņš pats. Viņš ir pilnībā zem viņa draudzenes kurpes. Absolūti. Viņš pat ir mainījis savus karjeras plānus un studēs tur, kur viņa studē. Neticami? For real. Es varu uzskaitīt -entās lietas, kuras viņš ir pārņēmis no viņas [lieki piebilst, ka tās viņam agrāk GALĪGI nav likušās aktuālas]. Greizsirdība? Iespējams... taču man vienmēr licies, ka cilvēks ir indivīds, kuram ir savas domas, savi uzskati, kuri protams dažreiz sakritīs, dažreiz ne. Taču censties kļūt par to, kas nav Tavs aicinājums ir diezgan akla padarīšana. Jā, jā... viens vesels no diviem, "es esmu Tu un Tu esi es", bla, bla, bla... :) Ejiet ieskrieties - cilvēks ir PIEDZIMIS, lai atšķirtos no citiem, neviena sniegpārsla nav vienāda, neviens smilšu grauds nav vienāds.. kaut gan - vai ir kāds, kas ir apskatījies tos visus un salīdzinājis? Nevar vienmēr paļauties uz zinātni un matemātiku.

Labi - vienalga, laikam ir tādi cilvēki, kas grib redzēt sevi otrā, vai kļūt par otru... vai kā viņi tur. Man, piemēram, nekad nav bijis kārdinājums kļūt par veģetārieti, kaut esmu ticies ar tādu. Nesen viens cilvēks, kad pieminēju tēmu, par to kā cilvēki viens otru ietekmē attiecībās - izteicās - "Viņš mēģina iejusties viņas ādā" vai kautkā līdzīgi. *Haha!* JA es iemīlēšu neredzīgu meiteni, es viņai ausīs čukstēšu pasaules skaistumu. Ja nedzirdīgu, tad dejošu līdzi skaņām, lai viņa to redzētu un izjustu.

Bet neduršu sev acis ārā, lai justu to, ko aklie jūt.
Protams - galējībās atkal braucu, bet kā spēcīgāk, parādīt to, kas slēpjas saknē?
Es zinu, ko es zinu un zinu to, ka man patīk ļaut cilvēkam dzīvot savu dzīvi un es dzīvošu savu. Bet nepieradini mani - man vēlāk sāpēs un es kļūšu par riebekli kā tagad :)

Vispār, esmu dzirdējis, ka uzreiz tā vienkārši atsakoties no gaļas, vēlāk, pēc kāda laika cilvēka organisms novārgst un var rasties visādas veselības komplikācijas. Taču zinu, ja ko tādu Viņam stāstīšu, Viņš neieklausīsies un domās, ka tas ir kāda veida netiešs uzbrukums Viņa veģetārajai pusītei vai arī vienkārši ignorēs un turpinās pastāvēt par savu.

Saka, ka otrā cilvēkā ienīst to, ko visvairāk necieš sevī. Tā jau laikam ir. Vispār ne pa tēmu, laikam, pēdējais teikums. Un atkal - zogu darbalaiku.. grrrrr...