atmiņas
vakar Viņš uzrakstīja, ka esot patīkami kavējies atmiņās. tas man lika aizdomāties, ka es Viņu iekāroju, iekāre lika man pavadīt laiku ar Viņu. iekāre, draudzība tas viss kaut kā savijās un tad es pat nesapratu vairs ko jūtu pret Viņu. ļoti iespējams, ja pat tagad mūsu starpā kaut kas notiktu (kautkādas ārpusgalaktikas enerģiju noplūdes rezultātā), tad iespējams es nemaz nezinātu KO iesākt, būtu apjucis. un vispār, jā es Viņu pa retam tagad satieku, nekādas īpašās emocijas manī tas neizraisa, vienīgā emocija, kas man nepatīk ir mans kauns par to visu. kauns par to, ka esmu tāds, ko esmu jutis pret Viņu, kā esmu Viņam licis justies utml.