nav ko teikt
Viņš teica, ka esot dažādas izjūtas par notiekošo, taču neko vairāk man nav spējis pateikt, pat tad, kad ir iespēja Viņš to nav darījis...

spriežot pēc novērojumiem un iepriekšminētā ir noticis kaut kas līdzīgs scenārijam, kuru pieminēja poopy.

žēl, ka tādas lietas var tā aptuveni noprognozēt... naivi cerēju, ka man būs citādāk.

ha, nu žēl, jādzīvo tālāk.

tagad par savām izjūtām - manī vienlaicīgi mirst un dzimst visādas emocijas, kaut kas ir jauns, kaut kas ir jau pieredzēts iepriekš, taču jūtu, ka kļūstu tuvāk savai esībai, savai iekšējai harmonijai, ja Viņš nav blakus, jo tajā brīdī, kad Viņu satieku - viss... es iekšēji uzsprāgstu. šādas sajūtas nenovēlu nevienam, jo es nezinu kā tikt ar to galā :(