rīt, rīt, rīt...
nakts uz pilnmēnesi, 1. novembris... nedaudz maģiski, tam visam piešaujam klāt manu atzīšanos Viņam. ja ir kas tāds, par ko esmu pārliecināts, tad tas ir tas, ka rīt man tas IR jāizdara, lai tur vai kas. ilgāk nespēju/nevaru. rīt visam manam dzīves pēdējo divarpus gadu noslēpumam tiks pielikts punkts... skarbi, bet dīvainā kārtā jūtos mierīgs... liekas, ka es JAU esmu Viņam pateicis. rīt es parādu sevi, vai nu samīs mani ar kājām vai nē, man jau ir gluži vienalga. pārāk daudz asaru ir lietas, pārāk daudz visa sliktā manī ir briedis, riebums pret sevi ir jāaptur. rīt būs vakars, kad jutīšos brīvs - vārdos, sirdī. ceru, ka neizlekšu pa logu, haha... :D hā!!!

P.S. trikandtrīt hier ai kam!!!