(Ap)jucis. Exiled from reality. (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} exiled) rakstīja,@ 2009-10-26 10:49:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
izmaiņas, izmaiņas, izmaiņas
maiņas, aiņas, iņas, ņas, as, sssssss
hahā! man ir poha pirmdienas rītā! jūtos absolūti tieši kā svētdienās pēc nelielas iedzeršanas, bet tiešām nelielas. atšķirība vienīgi ir tā, ka šodien NAV svētdiena un es darbā daru visu citu iespējamo, tikai ne to, kas būtu jādara darbā. un man ir gluži vienalga, tieši tā.
vakar es tiku atkal sāpināts, taču par to vairs neuztraucos.
no rīta izgāju pa durvīm, gāju savu ikdienas maršrutu, ceļa laikā pārdomāju lietas.
esmu ievainojams, esmu stiprs, esmu viss.
vakardienas vakara notikumi sapurināja manu galvu, manu vēlmi DZĪVOT, manu vēlmi...
aizmirst Viņu, gribu bēgt, bet
Viņš mani ķer un es tam ļaujos, kāpēc tagad spļaudos?
pasauli izprast es nevēlos, tai pakļauties es izvēlos
slīdot ielās ūdens pile uzkrita kā asara man uz vaiga
es padomāju - vai citi to redz un mani tas baida
jo nedrīkst rādīt savu sāpju seju, savu brūci
kad parādu to kādam, tam gribas uzmest savu sāls dūri
gribu apliet mūli, jābeidz šis tagad un tūlīt.
āāāāāā... viss. jūtu kņudonu savā galvā, domas raisās, viss saistās krāsās baisās, kā cilvēki laistās, ar komplimentiem bārstās, taču neviens neteiks, ka tikai ākstās, otram sāp, tas jau vienalga, galvenais ir paša dzīve, salda, lai arī nepatiesa, kāda starpība, ka citam tā ir ļoti liesa.
un tas viss manā galvā svaidās. pietiks.
jā, kas teica, ka alkohols iznīcina smadzeņu šūnas, manā gadījumā tas darbojas kā katalizators ar paātrinājuma efektu. tās tiek dzītas pa manu galvu, tramdītas, neliktas mierā.
es redzu vakardienas Viņu, gribu Viņam pieiet klāt, iesist un noskūpstīt, iesist un noskūpstīt, un tā visu laiku.
varbūt TAS ir tas dzinulis, kas man liek tā justies?
TAS, ka ir kas nepabeigts, kas neiesākts?
TAS, ka vēlos Viņa lūpas sajust? sajust kā tas ir, kad Viņš dāvā sevi otram?
āā, tas ir tik slimi. es redzu jau tagad Viņa saviebto seju, Viņa neizpratni, Viņa riebumu pret mani, Viņa niknumu, Viņa atraidījumu.
es šodien iešu pastaigāties pa parku, izdzert kafiju kamēr uzklausu sevi domās, vēl arī - es šodien nofotogrāfēšos, rīt es pirkšu lietotu grāmatu un lasīšu to, jo nejaušības dzīvē nenotiek.
gaišu visiem dienu.
maiņas, aiņas, iņas, ņas, as, sssssss
hahā! man ir poha pirmdienas rītā! jūtos absolūti tieši kā svētdienās pēc nelielas iedzeršanas, bet tiešām nelielas. atšķirība vienīgi ir tā, ka šodien NAV svētdiena un es darbā daru visu citu iespējamo, tikai ne to, kas būtu jādara darbā. un man ir gluži vienalga, tieši tā.
vakar es tiku atkal sāpināts, taču par to vairs neuztraucos.
no rīta izgāju pa durvīm, gāju savu ikdienas maršrutu, ceļa laikā pārdomāju lietas.
esmu ievainojams, esmu stiprs, esmu viss.
vakardienas vakara notikumi sapurināja manu galvu, manu vēlmi DZĪVOT, manu vēlmi...
aizmirst Viņu, gribu bēgt, bet
Viņš mani ķer un es tam ļaujos, kāpēc tagad spļaudos?
pasauli izprast es nevēlos, tai pakļauties es izvēlos
slīdot ielās ūdens pile uzkrita kā asara man uz vaiga
es padomāju - vai citi to redz un mani tas baida
jo nedrīkst rādīt savu sāpju seju, savu brūci
kad parādu to kādam, tam gribas uzmest savu sāls dūri
gribu apliet mūli, jābeidz šis tagad un tūlīt.
āāāāāā... viss. jūtu kņudonu savā galvā, domas raisās, viss saistās krāsās baisās, kā cilvēki laistās, ar komplimentiem bārstās, taču neviens neteiks, ka tikai ākstās, otram sāp, tas jau vienalga, galvenais ir paša dzīve, salda, lai arī nepatiesa, kāda starpība, ka citam tā ir ļoti liesa.
un tas viss manā galvā svaidās. pietiks.
jā, kas teica, ka alkohols iznīcina smadzeņu šūnas, manā gadījumā tas darbojas kā katalizators ar paātrinājuma efektu. tās tiek dzītas pa manu galvu, tramdītas, neliktas mierā.
es redzu vakardienas Viņu, gribu Viņam pieiet klāt, iesist un noskūpstīt, iesist un noskūpstīt, un tā visu laiku.
varbūt TAS ir tas dzinulis, kas man liek tā justies?
TAS, ka ir kas nepabeigts, kas neiesākts?
TAS, ka vēlos Viņa lūpas sajust? sajust kā tas ir, kad Viņš dāvā sevi otram?
āā, tas ir tik slimi. es redzu jau tagad Viņa saviebto seju, Viņa neizpratni, Viņa riebumu pret mani, Viņa niknumu, Viņa atraidījumu.
es šodien iešu pastaigāties pa parku, izdzert kafiju kamēr uzklausu sevi domās, vēl arī - es šodien nofotogrāfēšos, rīt es pirkšu lietotu grāmatu un lasīšu to, jo nejaušības dzīvē nenotiek.
gaišu visiem dienu.
