šorīt atmosties nebija viegli. acīs ir miegs un rokās ir slinkums.


bet man jau sāk iepatikties mani nesaturīgie sapņi, kuros īstenībā ir tāda jēga iekšā. katra detaļa ir pamatota. zviedrijas robeža. ha, ha. "meitenes, šis ir privātīpašums", "eu, sēžam te! rūķi ej prom", "pirms gada Tu teici tieši to pašu"(it kā pirms gada es būtu jau sapņojusi šo sapni). no rītiem vieglāk atcerēties.


šodien vakars būs aizpildīts. hm. ja vien līs lietus, jo, ja nelīs, tad es laiku aizpildīšu savādāk.