redzēju.
man laikam patīk tā sajūta, ka pēc vakara pasākumiem varu izvēlēties uz kurām mājām iet. viņš to saprata ātrāk par mani - man vienkārši ir divas mājās.

"evitiņ, Tev uz zemes bija nomesta pildspalva un pāris santīmi. kāpēc tā? kāpēc tik haotiski?" -uz šo es nespēju atbildēt, bija jāsmejas. jā, un jāsāk krāt tie santīmi. esmu bijusi tik bezatbildīga un iztērējusi izlaiduma kurpju naudu. tīrais neprieks.

kāpēc laternai ir tik savāda ēna? kāpēc viņš tur stāvēja? tieši īstajā mirklī?

man vairs nepatīk mans vārds, it īpaši, kad tas tiek izrunāts tik bezemocijiski. nē, atkarīgs, kas saka un kā.