vasaras sākums bija tik sūdīgs. depresija un darbs. pat nezinu, kā tas sākās, bet laime ir kustībā, tāpēc radās doma paceļot. maksimāli zems budžets, plāni tik stabili, ka pēdējā dienā nomainījām gala mērķi, kuru, protams, tāpat nemaz nesasniedzām.

bet jā, Evelīna pus6 iestājās augstskolā, 6os esam autobusā uz budapeštu. pa ceļam couchsērfingā britu čalis par mums apžēlojas un ir gatavs uzņemt. no autobusa pa taisno uz couchserfinga eventu, un jau tad radās sajūta,ka tā nebūs tikai viena nakts šajā pilsētā. un jāa, viena nakts pārvērtās piecās, kas bija tik ļoti buda-fucking-pest! vakarus sākam ar super vegānām vakariņām un vīnu, desertā šoti un tad sākas nakts piedzīvojumi. viss ir iespējams. tilts uz kura margām var sēdēt (es pat pieņēmu izaicinājumu un uzkāpu līdz augšai, tikai man nav nevienas bildes, bet citu tūristu kamerās noteikti ir), klints no kuras var redzēt visu pilsētu, bārs, kur laimīgā stunda ir nonstop, un cilvēki - es nezināju, ka spēju iepazīties ar tik daudz cilvēkiem un vīrieši, aah.., tik daudz uzmanības, diezgan naiss izbaudīju. karstums, naktī joprojām 28 grādi, ieej klubā, kur visi ir tik slapji, un normāli tas būtu diezgan pretīgi, bet viss tā cepī, ka ir vienalga. čaļi vēl pamanās sarīkot pievilkšanās sacensības. septiņos no rīta vēl dzer šotus ar local people, kas ir manu vecāku vecumā, random, bet tik labi.
dienas gan pavadijām mirstot un guļot, bet galvenais izvilkt līdz vakariņām un tad tas viss sākas no jauna. principā nekur negājām divreiz un katru vakaru jauni cilvēki un jauni piedzīvojumi.

nācās kustēties tālāk, un nākamā pietura bratislava. ar tumsu ierodamies, bez liela plāna. bija ieteikts viens hostelis, bet tur viss pilns un visos pārējos tāpat. esam gatavas braukt uz tuvāko ezeru un nelegāli kempingot tur. bet recepcijā lietuvietis dzird mūsu plānu un uzaicina uz dzērienu hosteļa dārzā. vai viens dzēriens kādreiz mūžā ir nostrādājis? nop. vārds pa vārdam un hosteļa menedžeris ir tik jauks un ļauj mums būt pirmajām, kas uzceļ telti pagalmā. tur arī labi iegriezās ballīte, jaunzēlandietis nākamajā dienā uzaicina mūs ekskursijā pa pilsētu ar vietējiem. kartums un gribas izkust, bet vakarā baseina ballīte un atkal ir spēks. naktī pat izgājām geocatchingā

tālāk seko brno, visi brīdināja, ka tā būs garlaicīga pilsēta. ok, varbūt ne tuvu budapeštai, bet ļoti, ļoti skaista un tas pirmais vakars, kad ar evelīnu bijām tikai divatā, jo abām vajadzēja atpūsties no cilvēkiem.

pēdējā pilsēta - prāga, kas gan nav mana mīļakā pilsēta, pārāk liela un pārāk krieviska, bet bijām vēl vienā couchserfinga eventā, kurš notika bārā, kurā ir pumas!
nākamajā dienā, kas bija pēdējā, padzīvojām tūristiņā, aizgājām uz bezmaksas ekskuriju, bet vidū nozudām, jo par čehu alu tas nav tikai mīts - lēts un garšīgs


ceļojuma sākumā, es biju par visu atbildīga, bet tas man ātri tika noņemts, varbūt tam ir kāds sakars ar pazaudētu maku un telefonu? bet labās ziņas, ka telefonu bārmenis nemēģināja pārdot, bet atdeva un maku kāds ir aiznesis uz vēstniecību un viņš jau ir atpakaļ latvijā.

visu ceļojumu neviens strīds ar Evelīnu, tāpēc diezgan veiksmīgs kombo mums, viņa ir tik ļoti mans soulmate

sori, ka tik gari, nestrukturēti un bez bildēm,bet man vnk vajadzēja, te kko uzmest, lai sajūta nepazūd

būtu jādomā, ka pēc tāda tripiņa vajadzētu atpūsties, bet nē, pēc autobusa - duša un esam jau balerijā. tas vakars savukārt beidzās klondaikā vēlu pēc saullēkta. kad liekas, ka viss jau ir izdarīts, un vasara ir pilna, notiek vēl kaut kas - jelgavā iepazīstos ar nekad iepriekš neredzētu jelgavnieku, bet tas jau ir cits stāsts.