klausos "bleideru" dziesmu. un man paliek skumji. es vairs nespēju justies piederīga viņiem. pati tam vēl neticu. nekas taču nav mainījies. cilvēki paliek cilvēki. bet kad gan es esmu jutusies piederīga. -atkal slikti!

kā gan pavasarī var būt skumji? "labi", ka tā nav bijis vienmēr, tas tikai ātri aizmirstas vienmēr, kad paiet vienmēr. vienmēr taču vienmēr paiet, aizsteidzas, pazūd.

ja drīkst vēlēties, es vēlos vienu dienu no pagājušā pavasara, vēlos vienu dienu, kad skola sākas vēlu un ātri beidzas, vēlos dienu, kad var justies labi. jā, tas būtu viss. viss par dienām, jo visas vēlmes jau tāpat nav pierakstāmas.