riktīgi priecājos, ka atceļas šodienas plāni un varu palikt mājās mācīties. mhmm.

ik pa laikam pārņem tādas divas spēcīgas sajūtas. abas muļķīgas un bezjēdzīgas, bet vājprātā stipras
1)kāpēc vasara nevar būt mūžīga? šī ir garlaicīgā
2)kur vēl lai meklē atmiņas karti, kura, pirmkārt, bija diezgan dārga, otrkārt, pilna ar bildēm, foršākās varētu būt no amsterdamas, treškārt, es joprojām nesaprotu vai viņa ir pazaudēta vai ielikta kādā "drošā" vietā, lai nepazūd. pluss vēl es neatceros kādas drēbes un kāda soma man bija uz amsterdamu, neatceros vispār neko no tās dienas, vien to, ka pāris stundās iztērēju vajprātā daudz naudu, biju pārpīpējusies, pārēdusies, un pārgurusi.