jāmācās priecāties arī par mazām lietām..
šodien par spīti tam, ka mani parastie lekciju biedri bija sadomājuši mani pamest, es tomēr gluži pamesta nebiju, jo vairākas reizes skaļi izskanēja mans vārds, nu tieši mans vārds nevis tāds pats kā mans. bioloģijas protokols, ko papildināju tā teikt uz dullo, ar pašizdomātiem skaitļiem par to, cik un kādas acis, kājas ir prusakiem, kukaiņu kāpuriem, ganību ērcēm un tādā garā, bija pilnīgi pareizs. gaidot vilcienu, satiku klasesbiedru Dāvi. cik tas bija jauki! man tie ir mīļākie brīži, kad esmu viena rīgā, satikt kādu klasesbiedru, un tad galvenais jautājums ir "nu vai esi īstajā vietā?" un pagaidām man sirds mierīga par daudziem, ir īstajās vietās, ir. un es arī esmu.

mājās mani sagaidīja a4 formāta zīmīte, kurā tika likts uzsvars, ka nedrīkstu aizmirst par darbu un mācīšanos. nu vai tad man tagad ir izvēle. duša, ugunsgrēks un mācīšanās.
darbā jau biju, tur nolēmu "paspēlēties" ar terpentīnu, HA HA. noreibu trakāk kā jebkad balerijā.