naivi cerēju, ka pusgadu ilga smadzeņu skalošana tiks kompensēta ar divu nedēļu ilgu jaunu emociju pieplūdumu. nē, tā tas nenotiek. joprojām galvā ir barjeras un aizspriedumi, kuriem netieku pāri. aii

ir sajūta, ka vasara jau iet uz beigām. ou no.. vakar visu dienu sēžam savā open air ofisā, skatamies draugos, čillojam.. līdz zvana mintauts un liek mums ietīt skulptūras plēvēs. tik jautri un tik "produktīvi". haha

sakrāmēšu somu, saģērbšos, pēdējā cigarete un aiziet! ā nē, nē, vēl jāsaliek jaunā mūzika, jo tās man šodien ir labi daudz.