Diāna atbrauca ciemos un aizmiga, laikam tik ļoti nogarlaikoju viņu. sēžu pie datora un dzeru sidru. redz, cik vientuļa es esmu.
manu lielo prieku par sakārtotu pusi sakņu dārza dūda izpostīja ar vienu lielu bedri un kaudzi zemēm uz visa. nekas, es nepadošos.

es klausos tos momend, un man tas uzdzen tādas skumjas, bet es tik klausos un klausos.

ir sajūta, ka gribas pazust un aizbēgt un neatgriezties, bet nevaru,nevaru,nevaru.