mani laikam, līdzīgi kā eļuku piemeklējis miega bads. pēc zpd biju tik gandarīta, ka atļāvu sev palasīt neskolas literatūru, kas beidzās ar to, ka puspiecos atmodos gultā ar Dāvidu,lai gan mums jau vajadzēja iziet uz centra pusi, kur mūs sagaidītu transports un teātri. tā nu abi, miegaini, izspūruši centāmies pagūt. un sanāca arī. bija tik patīkami būt teātri. sēdi trīs stundas un atpūties, neko nedari, vienkārši izbaudi. tāds kā apbalvojums sev, par paveiktajiem zpd.

diena ir galā, rīt centīšos ieiet pilnīgi normālā ikdienas režīmā. es nesaprotu, ko es runāju, bet man pietrūkst rutīnas.