šodien nopelnīju naudu, pildot brāļa mājas darbu. īss domraksts, un beigās brālis vēl īdēja, ka par garu. kaut ko skolā tā vienmēr būtu, lai gan, ja tā padomā, tā jau arī ir.

tikko viņam nāca apskaidrība: "evit, es beidzot sāku saprast Tavu rokrakstu, jo es ilgi viņu lasīju. Ja mamma manu rokrakstu ilgi lasīs, viņa arī sapratīs!!"

vispār diena pēc dienas nāk ar vien trakāka.
bet vienīgais gudruma pakāpes noteikšanas tests ir dzīve. ja tai Tu tiec pāri, Tu nevari būt stulbs.

un vēl, kaut visas turpmākās nakts būtu kā šīs, pēdējās sešpadsmit..

varbūt es tomēr varēšu aizbraukt ar klasi pēdējā ekskursijā. tikai izlaidīšu visas aktivitātes. bet tas nekas, jo piektdien man būs daudz labāka ekskursija.