zaļumballe
festivāls, kā festivāls, bet lielais jaunums bija tas, ka es braucu ar savu mašīnu. lieliski, ka no rīta nav jāmirst uz ceļa stopējot, bet var vienkārši sapakoties, visu samest bagāžniekā un doties mājās.. labi, ir arī benzīna problēmas, bet tās tika pārvarētas un līdz tuvākajam benzīntankam aizripojām.. he he
plusiņš alkometra meitenēm. forši ieraudzīt tās 0.00 promiles savās asinīs.

par pašu festivālu - organizētības ziņā šis man šķita viens no labākajiem Latvijas festivāliem, kuros esmu pēdējā laikā bijusi. gandrīz 24/7 bija mūzika, bija ko darīt un bija ko dzert. un forši, ka varēja ienest savu alkoholu. brīžiem pat bija grūti izvēlēties, kur doties un ko darīt. tikai man nogopija slapjus un izārdītus šūzus. jā, muļķi tur arī bija. "jo mēs esam gliemezīši mazi"

kaut vai viņa atbilde bija nē, man nepatika, ka kkāda dūdiņa, man blakus esot, brutāli sauca manu puisi uz telti. uzaicināt draugos jau arī paspēja šorīt.

tagad garastāvoklis gan 0. vairs nav naudas, nav bendzīna, nav cigarešu, nav izlasīta grāmata, par ko 2dien jau jābūt gatavai esejai, par skolu dzirdēt negribas, mašīna izskatās kā miskaste, drēbes netīras un dušā iet slinkums..

gan jau rītdiena būs labāka.