man jau likās, ka mans izsaukums pie sociālās pedagoģes ir kaut kas sāpīgs, jo man reāli nav ko pateikt, ko es darīju tajās stundās, kad nebiju skolā. mājās gulēju, nedarīju neko, pīpēju aizbetijā, sēdēju bibliotēkā, gulēju skolā, vienreiz gulēju pie eļuka.

bet diānai ir vēl "labāks" rīts. zpd aizstāvēšanas dienā darba vadītājs beidzot atklāj, ka kaut kas nav īsti kārtībā un tāds darba likums nepastāv jau kopš 1994. gada. naisss

man beidzot ir nauda, lai tiktu uz dāniju. reāli palicis tik īss laiciņš un tā būs smagākā un ilgākā atpūta no visa.